Skolas, kas izmanto mākslīgo intelektu: kā tas izskatās praksē
Ivo — MIIC · 13.07.2026.
Jautājums "kuras skolas izmanto mākslīgo intelektu?" parasti nozīmē citu, praktiskāku jautājumu: ko MI skolā vispār dara, un vai tas strādā? Šajā rakstā — godīgs pārskats bez pārdošanas solījumiem: kā MI izmantošana skolās izskatās praksē, kur tā palīdz, kur tā ir bīstama un kāds ir stāvoklis Latvijā.
Ko skolas ar MI dara visbiežāk?
Starptautiskajā praksē MI skolās parādās trīs formās. Pirmā un izplatītākā ir adaptīvās mācību platformas: sistēma pielāgo uzdevumu grūtību, tempu un skaidrojumu formu katram skolēnam, un skolēns virzās tālāk tad, kad tēma ir apgūta, nevis tad, kad beidzas stunda. Otrā ir skolotāja darba atvieglošana: uzdevumu ģenerēšana, pirmais pārbaudes darbu vērtējums, materiālu pielāgošana dažādiem lasītprasmes līmeņiem. Trešā ir agrīnā pamanīšana: sistēma redz, kurš skolēns iestrēgst, agrāk nekā tas kļūst redzams atzīmēs.
Kas atšķir labu MI ieviešanu no sliktas?
Galvenā robežlīnija nav tehnoloģijā, bet lomu sadalījumā. Sliktā ieviešanā MI kļūst par skolotāja aizvietotāju un skolēns paliek viens ar ekrānu — pētījumi un pieredze konsekventi rāda, ka tas nestrādā. Labā ieviešanā MI dara rutīnas daļu (skaidrojumu variēšana, temps, pirmā pārbaude), bet katrs kritiskais brīdis — iestrēdzis skolēns, vērtēšana ar sekām, labbūtības jautājumi — nonāk pie cilvēka. UNESCO ģeneratīvā MI vadlīnijas izglītībai (2023) šo principu formulē tieši: cilvēka pārraudzība nav izvēles iespēja, tā ir prasība.
Kādi noteikumi jāievēro Eiropā?
ES Mākslīgā intelekta akts izglītības MI sistēmas, kas ietekmē piekļuvi izglītībai vai skolēnu vērtēšanu, klasificē kā augsta riska sistēmas. Tas nozīmē konkrētas prasības: cilvēka uzraudzība, caurskatāmība, datu pārvaldība un dokumentēta atbilstība. Skolai praktiski tas nozīmē trīs jautājumus piegādātājam: kur ir cilvēks lēmumu ķēdē, kādus datus sistēma vāc un vai vecāku piekrišanu var atsaukt tikpat viegli, cik to deva.
Vai Latvijā ir skolas, kas izmanto MI?
Godīgā atbilde: atsevišķi skolotāji MI rīkus izmanto jau plaši — galvenokārt satura sagatavošanai. Sistēmiska, visas klases līmeņa adaptīvā mācīšanās ar MI Latvijā vēl tikai veidojas: notiek pirmie piloti un tiek meklētas sadarbības skolas. OpenSchool (MIIC) šobrīd gatavo pirmo meistarībā balstītās mācīšanās pilotu — viena klase, 1–2 skolotāji Guide lomā, skolas esošais saturs, viens semestris ar atklāti publicētiem rezultātiem. Mēs apzināti nesolām rezultātus, kuru vēl nav.
Kā to izmēģināt bez riska?
Vislabākais pirmais solis ir nevis iepirkums, bet pieredze: izmēģiniet interaktīvo demo miic.lv/demo — tajā redzams gan skolēna skats (MI pielāgo skaidrojumus interesēm, izpratnes pārbaudes ir vizuālas), gan skolotāja skats (kurš iestrēdzis, kāpēc, un kādu palīdzību MI nevar sniegt). Demo izmanto tikai izdomātus datus. Ja modelis šķiet piemērots jūsu skolai — piesakieties pilotam.
FAQ
Vai MI skolā aizvieto skolotāju?
Nē — un ieviešanas, kas to mēģina, konsekventi neizdodas. MI pārņem rutīnu (satura pielāgošanu, tempu, pirmo pārbaudi), bet lēmumi, attiecības un darbs ar iestrēgušu skolēnu paliek skolotājam. ES AI Act cilvēka pārraudzību izglītības MI sistēmās nosaka kā obligātu prasību.
Cik maksā MI ieviešana skolā?
Diapazons ir milzīgs — no bezmaksas rīkiem atsevišķiem skolotājiem līdz platformu licencēm. Pilota posmā izmaksām jābūt zemām: OpenSchool pilots sadarbības skolai ir bez maksas, jo mēs pērkam pierādījumus, ne skolas naudu.
Ar ko skolai sākt, ja gribam izmēģināt MI?
Ar mazu, mērāmu pilotu vienā klasē un vienā priekšmetā — nevis ar visas skolas digitalizāciju. Pirms tam: skaidrs mērķis, vecāku un skolēnu piekrišanas, un jautājums piegādātājam, kur lēmumu ķēdē ir cilvēks.